Rakstot atziņas par vieslekciju, kura norisinājās RSU, kur tika spriests par to, kā tika attēlots traģiskais notikums par 2 gadīga bērna izvarošanu tv5 kanālā, kur tika atklātas identitātes, radās viena dziļa pārdoma, ko diemžēl nevar/nevajadzētu rakstīt savā oficiālajā darbā.
Tātad, tas andreja mamikina kungs ( tā nav drukas kļūda, ka nav ar lielajiem burtiem rakstīts) stāstija, ka ir lielais vārda brīvības aizstāvis. Ka tas ir vajadzīgs sabiedrībai zināt visus faktus.
tātad man jau tad radās šis jautājums, ko vēlējos viņam uzdot, bet diemžēl noraustījos. Bet uzskatu, ka tā būtu bijusi baigā bomba, kr4 uzprasīt šim diženajam žurnālistam:
"mamikina kungs, iedomājieties šādu situāciju, jūs ejat mājas no darba un jums uzbrūk 5 jaunieši un brutāli jūs piekauj un tiešām izvaro, kā jūs vēlētos, lai šo stāstu atspoguļotu ziņās, kā vienkārši, ka tā ir problēma, ka tiek uz ielas izvarots vīrietis, vai arī sīki aprakstīt- tv5 žurnālists andrejs mamikins tiek izvarots dibenā! un veel vairāk, ierastos pie jums uz slimniicu veel intervēt juus, kad jusm jau tā sāp dibens, ka 5 dienas nevar pastaigāt un vēl izjautā ar jautājumiem, par to, kā Jūs jūtaties, un kā tas varēja notikt"
kā es gribētu redzēt viņa sejas izteiksmi un kā viņš mēģinātu izlocīties! :D
Bet galvenā atziņa ir, ka jādara ir lietas šeit un tagad, nevis jānoraustās un pēctam jāpārdzīvo par neizdarīto, un jāraksta kkādā blogā par to pārdomas!
Labs, sasmējos :D
AtbildētDzēst